Pārdomas par sieviešu ordināciju.
Sv. Andreja evanģēliski luteriskās draudzes Toronto Ziņām.
“Peace be to the whole community, and love with faith, from God the Father and the Lord Jesus Christ. Grace be with all who have an undying love for our Lord Jesus Christ.”Ephesians 6:23,24 (New Revised Standard Version)
“Miers brāļiem un mīlestība līdz ar ticību no Dieva Tēva un Kunga Jēzus Kristus! Žēlastība lai visiem, kas mīl mūsu Kungu Jēzu Kristu ar neiznīcīgu mīlestību.” vēstule efeziešiem 6:23,24[i]
“Teoloģija nav abstrakta disciplīna, bet rodas konkrētās dzīves situācijās.”[ii]
Parasti mācītājas raksts draudzei vasaras sākumam būtu veltīts iespējai garīgi atjaunoties, ko dāvā īpašais vasaras ritms. Dieva radības krāšņums, laiks pavadīts laukos prom no pilsētas burzmas var ļaut dvēselei atveldzēties un rast iespēju revidēt savu dzīvi no dziļākās vietas sevī, kur piedzīvojam saskarsmi ar dzīvo Dievu. Arī to novēlu jums šajā vasarā, mīļie draugi – atslēdzieties! Jūs drīkstiet uz brītiņu ikdienā nekā nedarīt, bet tikai “pabūt” itkā Dieva azotē, kā latvieši to tik skaisti izsaka.
Tomēr šoreiz ir nepieciešams griezties pie cita veida nopietniem jautājumiem un rakstīt plašāk. Līdz tam laikam, kad saņemsiet šīs ziņas būs risinājušies divi īpaši nozīmīgi notikumi Rīgā. 31. maijā latviešu baznīca, kurai mēs piederam: Latvijas evanģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL), nebūs tikai ārpus Latvijas, bet tai būs apgabals arī Latvijā, ar savu prāvesti. 2., un 3. jūnijā savukārt tiekas Latvijas evanģēliski luteriskā baznīcas (LELB) pārstāvi savā sinodē, kur balsos par grozījumiem baznīcas satversmē.
Varbūt jūs vaicājiet – kas mums par daļu? Ir, jo, kā apustulis Pāvils atgādina par tās esību: “Ja viens loceklis cieš, visi citi cieš līdzi; ja viens loceklis tiek pagodināts, visi citi priecājas līdzi. Bet jūs esat Kristus ķermenis un katrs par sevi tā locekļi.” (1. v. korintiešiem 12:26,27). Pāvils raksta konkrēti par vienu draudzi, Korintē, kuŗa bija piedzīvojusi lielas grūtības un šķelšanās, bet šo pašu salīdzinājumu var attiecināt vispār uz baznīcu kā arī uz draudzi. Tāpēc lūdzam par baznīcu visā pasaulē, kad sanākam dievkalpojumā. Tāpēc slavējam Dievu par reizēm, kad Gars ir vedis baznīcu kādā īpaši svētīgā virzienā. Turklāt, tas, kas notiek Latvijas baznīcā ir neapšaubāmi mūsu rūpe, jo tie ir mūsu tautieši, – kristieši, mūsu māsas un brāļi.
Kāpēc satraukums par LELB sinodi? Kāpēc LELBĀL tagad darbojas Latvijā?
Masu mēdiji Latvijā ir izcēluši vienu iemeslu: – sieviešu ordināciju, tomēr iemesli ir vairāki.
Kā zināms, kopš savas ievēlēšanas 1993.g. kā LELB virsgans, archibīskaps Jānis Vanags ir pieturējies pie savas pārliecības, ka sievietes nedrīkst būt mācītājas. Palika tikai tās dažas, kuŗas iepriekšējie archibīskapi: Matulis, Gailītis, bija ordinējušas starp 1975. un 1993. gadu. Aizlieguma rezultātā, vairākas latvietes, kuŗas pildīja baznīcas satversmē dotos noteikumus ordinācijai, tika uzņemtas LELBĀL, ordinētas, un tagad kalpo latviešu draudzēs Ziemeļamerikā, Anglijā, Vācijā, un Zviedrijā.
Jūnija sākumā balstiesīgiem delegātiem LELB sinodē būs jābalso par vairākām maiņām savā satversmē, to starpā, par grozījumu saucamā 133. pantā, kas nosaka noteikumus ordinācijai. Tas formāli ierobežos ordinācijas praksi kopš 1993.gada.
Ir svarīgi norādīt, ka pat 1928. gadā pieņēmtā pirmajā Latvijas Evanģēliski Luteriskās Baznīcas Satversme netiek pieminēts dzimuma ierobežojums, kaut arī teksta saturs norādīts vīriešu formā. Arī, 133. panta izvārdojums 2007.gadā 5. jūnijā, Rīgā apstiprinātā LELB satversmē atstāj dzimumu pilnīgi neierobežotu. Taču šī gada LELB sinodāļu priekšā būs maiņa šī panta tekstā: “Ordināciju var lūgt ikviens vīriešu kārtas pretendents …..”
Latvijas masu mēdiji paredz, ka grozījums tiks pieņemts ar ievērojamu balsu vairākumu.
Ir ļoti daudz publicēts par abiem šiem notikumiem: LELBĀL Latvijas nodaļas dibināšanu, kā arī par proponēto 133. panta grozījumu. Iebildumi pret pēdējo ir daudzdažādi – apstrīd LELB vadības pieņemto apgalvojumu, ka Bībeles teksts aizliedz sieviešu ordināciju, apstrīd to, ka LELB tiek automātiski saistīta ar aizliegumu sievietēm kalpot, kā arī cilvēku tiesību arguments.
Ārpus Latvijas visbiežāk dzird neizpratni par paredzēto ierobežojumu. ‘Trimdniekiem’ un viņu pēctečiem, kas auguši Latvijas starpkaru brīvvalsts garā, un dzīvojuši līdztekus rietumpasaules viedokļu izmaiņai iepretīm cilvēku grupām, kas reizi bijušas marginālas (melnie, viendzimumu, sievietes) ir grūti pieņemt šādu LELB vadības nostāju, kas skan regresīvi un nepieņemami. “Laukos bija vienlīdzība – vīrieši pa tīrumiem un mežiem, kamēr sieviešu ziņā bija māja, kūts, un klēts, ieskaitot klēts atslēgas, kur glabājās saimes vērtības!”
Man, kā sievietei, kura ir varējusi kalpot mūsu, latviešu luterāņu baznīcā kā draudzes mācītāja jau 32 gadus pieļaut ordināciju daļēji balstoties uz kandidāta “pareizo” dzimumu ir dziļi sāpinošs. Jau gadiem esmu pacietīgi klausījusies, kamēr daži amatbrāļi Latvijā izklāstīja savu viedokli pret sieviešu ordināciju, pacietīgi, jo man nebija jācīnās ikdienā ar to. Tomēr iekšējais nemiers, kas manī kūsāja saprotot, ka tajās reizēs mana aicinājuma derīgums un kalpošana tika nonivelētas izputēja kā pelavas salīdzinot ar to, ar ko diendienā māsas Latvijā ir sastapušās – noraidītas, vienīgi savu dzimuma dēļ. Protams, ka tādejādi sieviešu līdzvērtība tiek apstrīdēta, bet vēl nopietnāki ir uzbrukumi viņu aicinājumu autentiskumam un, neizteiktais pieņēmums, ka Dievs novērtē vīriešus augstāk par sievietēm. Vai Kristus, krustā sistais, augšāmcēlies nav nācis, lai glābtu visu pasauli, ikvienam piešķirot jaunu dzīvi?
Kristū nojaušam nepieciešamību nenobetonēt savu sirdi pret otru, bet lūkot to izprast. Ar mīlestību. Tikai ar mīlestību. To darīt nenozīme piekrist. Bet ir vietā vaicāt – “kāpēc šādi uzskati ir ņēmuši virsroku LELB?”. Te nāk vietā citāts:
“Teoloģija nav abstrakta disciplīna, bet rodas konkrētās dzīves situācijās.”
Kad LELBĀL archibīskapa Arnolda Lūša un LELB archibīskapa Kārļa Gailīša vadības laikā luterāņu baznīca Latvijā sāk atjaunoties, Latvijai atgūstot savu neatkarību, uzsvars bija uz abu baznīcu līdzdarbību un saaugšanu kā vienu vienotu vienību. No tā radās mūsu “sarkanā” dziesmu grāmata, kā arī aicinājums LELBĀL sūtīt garīdzniekus uz Latviju palīdzēt apmācīt teologus un mācītāju kandidātus. Tā es, piemēram, sniedzu lekcijas Rīgā no 1990.g. janvāŗa līdz 1996. gada pavasarim, vispirms Teoloģijas institūtā, un tad, kad Teoloģijas fakultāte tika atjaunota Latvijas Universitātē, kā arī vadīju rekolekcijas teoloģēm vairākus gadus pēc kārtas Talsu mācītāju muižā.
Neilgi pēc šī iesākuma archbīskaps Kārlis Gailīties aizgāja bojā autokatastrofā un arī archibīskaps Arnolds Lūsis aizgāja Dieva mierā. Archibīskapa vēlēšanas, kas sekoja Latvijā radīja iespēju vai nu palikt pie šī virziena, vai meklēt citu. Pirms pat savas ievēlēšanas kā LELB virsgans, archibīskaps Jānis Vanags skaidri rādīja, ka vēlas attīstīt citu, patstāvīgu identitāti savai baznīcai. Ar to efektīvi pārtrūka sadarbības intensitāte. Kopīgās Baznīcas Gada Grāmatas izbeigšana nedaudzus gadus pēc tam to apstiprināja.
Ir neapstrīdami, ka abās baznīcās garīdznieki bija auguši asi atšķīrogos apstākļos. Kā rakstīts LELB mājas lapā: “Baznīca izmisīgi centās visos iespējamos veidos izdzīvot, sevi saglabāt, uzturēt tautā dzīvu ticību, Evaņģēlija sludināšanu un kristīgu dzīvi.” [iii] Varam apbrīnot šo pirmo drosminieku sirdsdegsmi un pašaizliedzību! Turpretīm rietumos izglītotiem un augušiem garīdzniekiem bija pieejama teoloģiska viela, kas veidojās pēckara periodā. Viņi pierada analizēt un pētīt Bībeles tekstus, un Lutera uzsvars uz akadēmisko sagatavošanu nozīmēja, ka tiem bija mudinājums turpināt iepazīties ar jaunumiem teoloģiskā pētniecībā arī pēc ordinācijas, kā arī piekopt un attīstīt savu personīgo garīgo dzīvi.
Pēdējos divdesmit gados pastiprinājās apziņa, ka šīs ir divas, atšķirīgas pasaules. Kamēr Lutera Akadēmijā sniegtā izglītība ir sagatavojusi virkni jaunu garīdznieku, kuri pieņem arvien asāku attieksmi pret to, kas neiekļaujas viņu stingri dogmatiskā pieejā, saucamā ‘post-strukturālā’ jautājumu risināšana ir ņēmusi virsroku ārpus Latvijas. Pēdejā konstatē, ka katram redzējums tiek iespaidots no savas personīgās pieredzes, ar dzīvi, ar Dievu. Pieņem, ka ne visi domās līdzīgi, uzdevums ir – kas ir kopīgais, savienojošais ticībā. Abas šīs pieejas ir grūti savienojamas.
Tam nāk klāt tīri cilvēciskais moments: katrs audzis savā sociālā realitātē uztver pasauli citādi. Tā aizdomas pret Vakareiropas vērtībām atspoguļojas vēl joprojām atkārtoti izjustā aizsardzībā pret to, ka ir ‘liberāls’ respektivi, rietumos vadošā dzīves izpratne. Tajā saredz uzbrukumu ticībai, kam vienīgā atbilde ir turēties pie “tiešo” Vārda, respektīvi stingri nosacītu dogmatisku pieeju, ko uztur skaidra autoritātes struktūra, kas kontrolē vadlīnijas darbībai. Šādu atbildi lielajam pagriezienam baznīcas lomai sabiedrībā ievēro arī citās zemēs, citās konfesijā. Turpretīm ārpus Latvijas,- lielākoties – šāda pieeja stāv pretrunā tam, ko piedzīvo kā atbilstošu jaunai baznīcas realitātei. Vai cilvēks var pilnība izprast Vārda “pareizību”. Vienīgi Jēzus ir “ceļš, patiesība un dzīvība”! Veids kā izjūt ticību ir ļoti personisks. Līdzīgi ar Vārda interpretācija. Tā ir interpretācija. Katrs taustās izprast. Vairāk nedrīkst, jo katrs ir tikai cilvēks ar ierobežotu izpratni.
Vai Dieva vārds Latvijas baznīcā ir bijis “nelietīgi valkāts” kā apgalvo archībīskaps emer. Elmārs Ernsts Rozītis, savā rakstā “Tev nebūs Dieva vārdu nelietīgi valkāt”[iv] negribas tieši atbildēt. Tomēr ievērojami trūkumi un tendenciozā pieeja dažu Jaunās Derības rakstvietu interpretācijā, uz kā balstās Latvijas baznīcas vadības nostāja norāda uz to, kā pārmantotā izpratne par pasauli, un dzīvi ir to iezīmējusi. Tā, piemēram, kamēr ekumēniski pieņemtais angļu valodas Bībeles tulkojums “New Revised Standard Version” visur, kur Pāvila vēstulēs oriģinālais grieķu teksts runā par vīriešu kārtu ir atvietojis ar inklusīvu valodu, – brāļi un māsas, tur Latvijas Bībeles biedrības izdotais jaunais tulkojums pastāv uz oriģinālo – tikai vīrieši. Tas nav vienkāršs pieklājības trūkums, drīzāk nepievēršanās tam, ka Dieva žēlastība, atpestīšana Kristū ir piešķirta visiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, kamēr minēt tikai vīriešu kārtu acīmredzami ceļ to pārstāvjus augstākā pozicijā Dieva darbībā.
Tas, kā pieejam Vārdam, Dieva atklāsmei ir svarīgi, jo uz tā balstās visa baznīcas darbība, no mācītāja sprediķa sagatavošanas, līdz sadarbībai draudzes locekļu starpā un pieeja ārpus baznīcas durvīm.
Latvijas evanģeliski luteriskā baznīca Latvijā archibīskapa Jāņa Vanaga vadībā, ir lūkojusi veidot savu identitāti, kas neatkarīga no tās, kas Latvijas evanģeliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas. Bet protesti, kas dzirdēti no garīdzniekiem Latvijā, kā arī no draudzes locekļiem rāda, ka tā neuzrunā visus. Kamēr tā nespēj pieļaut viedokļu dažādību un to uzklausīt un cienīt šis Kristus kopienes veidols nevar iekļaut visus ? LELBĀL dibināšana Latvijā notika tāpēc ka bija ievērojams skaits kristiešu, kas vēlējās Latvijā piedzīvot cita veida luterāņu baznīcu. Ne visi var piederēt Rīgas Lutera (Torņkalna) draudzei.
Visu šo uzskatu saldi sērīgi. No vienas puses ir prieks, ka tagad Latvijā ir atvērusies iespēja cilvēkiem piederēt draudzēm, kur izskan cita veida luterāņu ticības izpausme – atklātāka, atvērtāka. No otras puses izjūtu skumjas par LELB nobetonēšanos un visu, kas tiek zaudēts līdz ar to. Un ir īpaši sāpīgi domājot par tām daudzām sievietēm Latvijā, kuŗas izjutušas Kristus aicinājumu sekojot viņam kļūt par mācītājam, bet nevar kalpot Latvijā.
Rietumos dzīvojošiem un kalpojošiem, ir ļoti jāsargās nenorakstīt turpmākas iespējas sarunāties ar saviem brāļiem, un māsām LELB. Dialogam ir jāveidojas. Tāds nav bijis līdz šīm. Turpretīm liecība par augļiem, ko nes atklāta, Dievam pazemīga un lēnprātīga pieeja ir vērojama plašākā baznīcā, it īpaši starpkonfesionālās sarunās, kas risinājušas pēdējos piecdesmit gados starp Pasaules Luterāņu Federāciju un Romas katoļu baznīcu. Tā šī gada Reformācijas svētkos, 31. oktobrī, Lundas katedrālē, Zviedrijā kopīgo dievkalpojumu vadīs pāvests Francis I, Pasaules Luterāņu Federācijas prezidents, bīskaps Munib Younan un tās Ģenerālsekretārs māc Dr. Martin Junge, Zviedrijas baznīcas archibīskapei, sievietei, klāt esot.
Lai ieklausāmies ko abu baznīcu pārstāvji saka par šo. Luterāņu federācijas vadība: “Rodas spēks, kad kopienes atrod veidu, kā izkļūt no konflikta. Kristū esam mudināti kopīgi kalpot pasaulē. Šīs svinības ir apliecinājums par mīlestību un cerību, ko visi gūstam Dieva žēlastībā.” Un savukārt Kurts, kardināls Koch, prezidents Pontifikālās Kristīgas vienotības veicināšanas koncīlam saka: “Kopīgi uzsverot jautājumu par Dievu kā centrālu un balstoties uz kristocentrisku pieeju [Kristus ir darbības centrā], luterāņiem un katoļiem būs iespējams ekumēniski atzīmēt Reformāciju, ne tikviein pragmatiski, bet dziļā ticībā uz krustā sisto un augšāmcelto Kristu.” (Lutheran World Federation Geneva/Vatican City 1/6/2016). [v]
Mīlie draugi, ja ne kas cits, visi šie notikumi tik tiešām saista mūs. Vienīgi Kungs zin, kur tas mūs novedīs. Bet mums ir dāvāta brīnišķīga iespēja lūkot no jauna uz mūsu pašu dzīvi ticībā kā arī uz baznīcu. 2017. gadā būs Reformācijas piecsimtgade. Vadoties pēc zīmīgās priekšzīmes, ko dos šī gada Reformācijas svētkos Romas katoļu un Luterāņu baznīcas galvām sanākot kopā lūgt Dievu visā pazemībā, lai arī mēs lietojam priekšā stāvošo gadu, no Reformācijas svētkiem 2016.gadā līdz 2017.gadam ka mūsu pašu “ticības atjaunošanas gadu.”
Starplaikā mudinu jūs neatlaidīgi lūgt par baznīcu Latvijā, kā arī ārpus Latvijas, lai Kristus evanģēlija gaisma būtu skaidri saredzama mūsu ļaudīm un nestu mieru, savstarpēju mīlestību un cerību.
Dieva žēlastībā – miers un mīlestība, līdz ar ticību lai ir mums visiem, māsām un brāļiem, no Jēzu Kristu. Āmen.
Jūsu
Mācītāja Ilze
2016.g. 31. maijā Jaunavas Marijas apmeklēšanas svētkos.
Šajā rakstā atspoguļojas māc. Ilze Kuplēnas- Ewart viedoklis, un ne kāda plašāka, baznīcas nostāja.
Tuvāka informācija:
http://luteradraudze.lv/aktualitates/vai-bibele-ir-pret-sieviesu-ordinaciju/
http://www.sieviesuordinacija.lv/riga-notika-pirma-lelbal-sinode?langs=1453
https://www.lutheranworld.org/news/more-80-percent-lwf-churches-ordain-women
Latvijas Presē
[i] “Bībele Jaunā Tulkojumā”
[ii] (p. 2091 “The Renovare Spiritual Formation Bible.” Ed. Richard J. Foster. Harper San Francisco. First Edition).
[iii] http://www.lelb.lv/lv_old/?ct=pec_kara
[iv] http://www.baznica.de/raksti/raksti/tev-nebus-dieva-vardu-nelietigi-valkat/
[v] https://www.lutheranworld.org/news/joint-ecumenical-commemoration-be-held-lund-cathedral-and-malmo-arena
